2021

Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautas latviešu etnogrāfisko cimdu adīšanas tradīcijas un prasmes

Rakstaino cimdu adīšana Latvijā ir sena tradīcija. Arheoloģiskajos izrakumos atrastās adāmadatas datē ar 14. gs., bet adīto cimdu fragmenti datēti ar 15. gs. Senākie Rīgā atrastie pirkstainie un dūrainie cimdi adīti no baltas vilnas dzijas ar krāsainu rakstu joslām. Gadsimtiem ilgi saglabājusies tradīcija goda cimdus adīt no smalkas aitu vilnas dzijas. Mainījās un attīstījās tikai cimdu rotāšanas tehniskie paņēmieni. Skaistākos, greznākos dūraiņus vilka godos, uz baznīcu vai ciemos braucot. Speciāli tika adīti dāvināmie un ceremoniju cimdi. 

2020. gads atnāca ar pandēmijas ierobežojumiem, tādēļ gājiens, organizēts kopā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, pirmo reizi notika virtuāli, aicinot dalībniekus publicēt bildes tautastērpos savos sociālajos kontos, un šis gads arī pārsteidza ar neticami lielu dalībnieku skaitu, jo beidzot bija iespēja piedalīties no jebkuras pasaules vietas – virtuālajā gājienā savas bildes publicēja ap 4000 dalībnieku.

Arī šogad gājiens būs virtuāls, aicinot cilvēkus publicēt bildes savos Facebook un Instagram kontos, bet būs vēl kādi jaunumi. Tiks piedāvāta iespēja pielaikot VIRTUĀLO tautas tērpu Facebook un Instagram filtru veidā – šo iespēju varēs sākt izmantot jau no 30. aprīļa, kad tiks publicēta instrukcija. Un gājiena norises dienā – 4. maijā – Rīgā, Rātslaukumā būs vides mākslas objekts, atzīmējot SENĀS KLĒTS dibināšanu pirms 30 gadiem un gājiena vēsturi. Ikviens ir aicināts aplūkot šo vides mākslas objektu, ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskos ierobežojumus.

Katru gadu gājiens notiek gan pateicoties organizatoru komandai, gan sadarbības partneriem – dažādos laikos bijusi sadarbība ar biedrību “Mans tautastērps”, Rīgas domi, Kultūras un tautas mākslas centrs "Ritums", Latvijas Nacionālo kultūras centru, pasākumu finansiāli atbalstījuši Valsts kultūrkapitāla fonds, AS Latvijas valsts meži, dažādi sponsori un informatīvie atbalstītāji, piemēram, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Bet galvenokārt pasākums notiek, pateicoties tam, ko mums pašiem – katram no gājiena dalībniekiem,  nozīmē tautas tērps un tā valkāšanas tradīcija.

#senāklēts #manstautastērps #4maijs #tautastērpugājiens2021 #tautagodstērpi

Latvijas cimdu karte

Adīti cimdi Latvijā piedzīvo savu atdzimšanu, tie šobrīd ir modē. Cimdi atgriežas gan ikdienas dzīvē kā ērts un vienlaicīgi krāšņš, elegants apģērba gabals, gan arī – rokdarbu sfērā, kur etnogrāfisko cimdu adīšana ir kā pierādījums adītājas prasmēm un pacietībai.   Lielai daļai no mums ir kāds rakstains cimdu pāris mājās, ko adījusi vecāmāte, mamma vai tante. Raksti mēdz būt visdažādākie. Vislielāko interesi izraisa cimdi ar neredzētiem krāsu salikumiem un neparastiem rakstiem.
Lai adītājiem mūsdienās būtu lielāka aizrautība noadīt savu īpašo cimdu pāri, mēs esam izveidojuši digitālu cimdu karti, kurā atrodami etnogrāfiskie cimdi no attiecīgiem Latvijas novadiem. Ir interesanti pētīt savas dzimtās puses cimdus un arī saskatīt kādas sakarības rakstu un krāsu izvēlē dažādos novados.

Pateicoties VKKF finansiālajam atbalstam tapusi pirmā digitālā latviešu cimdu karte, kas ir informācijas krātuve un izziņas avots, kurā var iepazīt Latvijas tradicionālās kultūras unikālo vērtību - latviešu cimdus. Ir paveikts nozīmīgs darbs, lai ar latviešu etnogrāfiskiem cimdiem mūsdienīgā veidā - digitālajā vidē, varētu iepazīties jebkurš interesents ikvienā pasaules malā, ja vien ir pieejams internets.

Aicinām latviešu cimdu adītājas izmantot doto iespēju un adīt rakstainus cimdus!

 Latvijascimdukarte.lv