Kuldīgā apskatāma izstāde „Latviskās dvēseles raksti"
No 2018. gada 5.janvāra līdz 25.februārim Kuldīgas Mākslas namā būs apskatāma latviešu tautas tērpiem un Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltīta izstāde „Latviskās dvēseles raksti”.
„Latviskās dvēseles raksti” ir stāsts par Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību saistībā ar tautas pašapziņas un valsts veidošanos un par tautas tērpu kā vienu no tautas pašapziņas izteiksmes formām. Izstādē eksponēti 26 tērpi no Tautas tērpu centra „Senā klēts”, kā arī priekšmeti no Latvijas muzeju krājumiem – fotogrāfiju izdrukas, etnogrāfiskie un arheoloģiskie priekšmeti un attēli, latviešu rakstu zīmes un informatīvie teksti. Audiovizuālais noformējums atspoguļo dziesmas un dejas nozīmi latviešu dzīves uztverē. Izstādes apmeklētājiem būs iespēja izdzīvot Dziesmu un deju svētku kopdziedāšanu dažādos laikos, dejas soļa raitumu, kā arī izpētīt latviešu raksta un ornamenta nozīmi un kopsakarības laikā un telpā.
2015. gadā izstāde bija apskatāma Minhenes Piecu kontinentu muzejā, Neimisteres Abatijā Luksemburgā, kā arī izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”. 2016.gadā to bija iespēja apskatīt Cēsu Izstāžu namā, bet laikā no 2018. gada 9.marta līdz 22. aprīlim ar izstādi būs iepazīties apskatīt Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.
Izstādes atklāšana Kuldīgā notiks 2018.gada 5.janvārī plkst. 15.00 Kuldīgas mākslas namā (1905.gada ielā 6, Kuldīga).
Izstāde “Latviskās dvēseles raksti” iekļauta Latvijas valsts simtgades svinību programmā. Latvijas valsts simtgades svinības notiks laikā no 2017. gada līdz 2021. gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir „Es esmu Latvija”, akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai.
Izstādi „Latviskās dvēseles raksti” rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Kuldīgas Mākslinieku rezidenci. Atbalsta Dziesmu un deju svētku lieldraugs “Swedbank”, LMT, Elektrum.
Projekta vadītāja Linda Rubena, mākslinieks Jurģis Krāsons, satura koncepta autori – Valdis Celms un Toms Skābardis. Ekspozīcijas tapšanā palīdzējuši Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs, Tukuma muzejs, Tautas tērpu centrs “Sanā klēts”, Lilija Treimane un SIA “Solavi”.
Janvāris - jostu mēnesis.
Latvija ir īpaši bagāta ar dažādām jostām. Josta gadsimtiem ilgi bija tērpu neatņemama sastāvdaļa gan ikdienā, gan godos. Ar jostām apsēja brunčus, arī bikses, kažokus un zeķes. Katrā novadā bija iecienītākie krāsu toņi un krāsu salikumi, darināšanas veidi un rakstu elementi. Jostas papildina apģērbu un piešķir tam īpašu savdabību. Josta ir viena no vecākajām tērpa sastāvdaļām.
Cik daudz jostu, tik dažādi arī to raksti, tās ir neizsmeļams iedvesmas un harmonijas avots!
2018. gada pirmā lekcija "Jostu daudzveidība un to materiālu dažādība" 18.janvārī plkst. 16.00! Meistare Lilita Līdaka.
Vietu skaits ierobežots, pieteikties pa tālruni: 67242398
2017. gada novembris – villaiņu mēnesis. Līdz novembra beigām visām villainēm 10% atlaide .
30. novembrī plkst.16:00 aicinām uz meistares D. Pārupes lekciju
par arheoloģisko villaiņu darināšanu, to apdarē biežāk lietoto
celaiņu veidiem.
Pieteikties pa tālruni: 67242398
Latvijā, runājot par uz pleciem sedzamajiem nešūtajiem apģērbiem, tiek
lietoti daudzveidīgi un dažādi nosaukumi: sagša, seģene, sedzene,
villaine, villāne, vilnāne, vilnaine, snātene, lielais lakats, sedzamie
brunči, kuča, dubultene, divkārtene, zīlāms, vīkale, mārģene, skusts…
Visbiežāk lietots vārds villaine – ar to apzīmē dažādu vēsturisko
laiku, formu, rotājumu un materiālu plecu segas. Vārds villaine
visticamāk cēlies no vārda „villa” (vilna), tas ir materiāls, no kura
plecu segas austas visbiežāk. Plaši izplatīts arī vārds sagša un seģene
no vārda „segt”.
Villaine - viena no senākajām nešūtajām virsdrēbēm
pasaulē - mētelis mūsdienu izpratnē. Gadsimtiem ilgi villaines bija tā
latviešu sieviešu apģērba sastāvdaļa, kas ne tikai sildīja un pasargāja
no aukstuma un vēja, bet arī norādīja uz zināmu statusu, bagātību,
stāvokli sabiedrībā un valkātājas čaklumu. Grezni rotāta villaine bija
kāzu rota, dāvana īpašam cilvēkam.
