LATVIEŠU ETNOGRĀFISKO CIMDU ADĪŠANAS TRADĪCIJAS UN PRASMES.

     Tautas tērpu centra SENĀ KLĒTS viena no darbības nozarēm ir latviešu etnogrāfisko cimdu izpēte, adīšana un popularizēšana.  Pašlaik SENĀS KLĒTS cimdu kolekcijā ir vairāk kā 300 cimdu pāru no visiem Latvijas novadiem, kas adīti kā kopijas muzeja krājuma cimdiem. Cimdi ir brīvi pieejami un apskatāmi centra darba laikā, par tiem ir liela interese, cilvēki tos apjūsmo. Adītie cimdi ir īpaša mūsu tautas mākslas daļa un mēs esam atbildīgi, lai tie saglabā rakstu bagātību un katram novadam raksturīgo krāsu gammu.

     Latviešu rakstainie cimdi jau vairāk kā 30 gadu garumā ir bijuši košs akcents SENĀS KLĒTS organizētajās tautas tērpu izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs. Jau 1994. gada novembrī ANO mītnē un LR pastāvīgā pārstāvniecībā pie ANO (ASV, Ņujorka) toreizējā vēstnieka Aivara Baumaņa vadībā Tautas tērpu centrs SENĀ KLĒTS veidoja etnogrāfisko cimdu izstādi “Latvijas karti zīmē cimdi”. Izstādei tika sarūpēti 100 rakstiem un krāsām bagāti etnogrāfiskie cimdu pāri. Karte joprojām rotā SENĀS KLĒTS telpas.

     Etnogrāfisko cimdu adīšanas prasmju saglabāšanai un attīstīšanai SENAJĀ KLĒTĪ notiek meistarklases, meistardienas un citi adīšanas pasākumi, kuros māca latviešu cimdu tradicionālo adīšanu. Katru gadu “Satiec savu meistaru!” pasākumā mēs piedāvājam apgūt etnogrāfisko cimdu adīšanu pie izciliem meistariem. Meistardienās par cimdu adīšanu vienmēr ir bijusi liela interese un pēdējos gados pulcējas meistari no dažādām Latvijas vietām, lai dalītos ar savu pieredzi un prasmēm cimdu adīšanā. Meistarklases nodrošina adīšanas meistaru un entuziastu pieredzes apmaiņu etnogrāfisko paraugu adīšanā, jaunu rakstu un krāsu izvēles principu apgūšanā. 

     Esam sagatavojuši etnogrāfisko cimdu adīšanas komplektus, kas ir labs uzskatāmais materiāls, lai parādītu dziju un adatu saskaņošanu, cimdu adīšanai nepieciešamo dziju daudzumu un stāstītu par latviešu rakstaino cimdu adīšanas tradīciju.  

     Izveidotas kartiņas ar cimdiem un citi izdales materiāli, kurus izmanto ekskursanti. Šie materiāli ir noderīgi skolēnu grupām - vadot lekcijas par tautas tērpiem un cimdiem kā tautas tērpu sastāvdaļu.

      Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam 2012. gadā tika izdota Marutas Grasmanes grāmata “Latvieša cimdi” ar apkopotiem 178 cimdiem no visiem Latvijas novadiem. Šobrīd grāmata pieejama septiņās valodās un tā ir nodrukāta 27000 eksemplāros. Grāmata ir ieguvusi atzinību adītāju vidū visā pasaulē, tomēr bieži tiek vaicāts par precīzākiem adīšanas tehniku aprakstiem, kas ļautu adītājiem sekmīgi noadīt etnogrāfiskos cimdus. Tāpēc ir sagatavots nākamais izdevums par cimdu adīšanu - grāmata latviešu un angļu valodā par latviešu etnogrāfisko cimdu adīšanas tehnikām un niansēm, apkopojot cimdu adīšanas tehnisko informāciju ar vizuāli viegli uztveramu attēlu materiālu, kas ļaus izprast etnogrāfisko cimdu adīšanas tehnikas no pašiem pamatiem, lai ikviens interesents varētu noadīt latviešu etnogrāfiskos cimdus. Plānots grāmatu izdot līdz šī gada beigām.

          Kopš 2017.gada ar panākumiem notikuši starptautiski cimdu adīšanas semināri. Ir izstrādāta apmācības programma par Kurzemes cimdiem “Adīsim Kurzemē!”.  Jau notikušas deviņas cimdu adīšanas nometnes Liepājā.  Pateicoties šai programmai jau vairāk kā 160 adītāju no 21 pasaules valsts ir iepazinušies ar latviešu cimdu adīšanas un dāvināšanas tradīcijām, bagātinājuši savu pieredzi cimdu adīšanā un uzskata latviešu etnogrāfiskos cimdus par īpašu vērtību. Par SENĀS KLĒTS organizētajām etnogrāfisko cimdu adīšanas  apmācībām Latvijā ir interese un pēc pandēmijas dīkstāves nākamā grupa ieradīsies jūnija sakumā.

     Pašlaik top jauna programma, kas iepazīstinās ar Latgales novada cimdu adīšanas tradīcijām, pirmā grupa paredzēta šī gada augustā. Pašvaldību organizācijas ir ieinteresētas ārvalstu adītāju uzņemšanā un sniedz informatīvu atbalstu, palīdz ar reklāmas materiāliem.

     2018. gadā aicinājums uzvilkt rakstainos cimdus sagaidot Latvijas simtgadi radīja lielu interesi par cimdu adīšanu, tos adīja ne tikai Latvijā, bet arī latvieši ārzemēs un adītājas no dažādām pasaules valstīm. “Cimdotā Latvija” bija notikums, kas Latvijas simtgades laikā bija īpašs daudzām cimdu adītājām, adītāju kopienām.

     Maruta Grasmane kā autoritāte cimdu adīšanā, jau gadiem dod savus padomus veiksmīgai rakstaino cimdu adīšanai un sniedz informāciju un meistarklases gan Latvijā, gan Norvēģijā un Vācijā un pat tādā tālā zemē kā Japāna 2018. gada pavasarī.

     Pandēmijas laikā atcelto adīšanas kursu vietā 2020. gadā saistībā ar etnogrāfiskajiem cimdiem tika organizēti cimdu adīšanas kursi tiešsaistē Zoom platformā. Divos gados notikušas 43 nodarbības, piedalījušies vairāk kā 170 dalībnieki gan no Eiropas, gan Amerikas, Japānas un pat tādas cimdu adīšanai eksotiskas vietas kā Apvienotajiem Arābu Emirātiem. 

     Kopš 2021. gada ar VKKF atbalstu izveidots projekts Latvijas cimdu karte - digitāla liecība par cimdu rakstu daudzveidību Latvijas novados. Kartē iekļauti cimdi no visiem novadiem, pagaidām vēl tikai 100, no katras vietas pa vienam, lai plašāk noklātu visu Latvijas karti.

     Lai veicinātu un popularizētu latviešu etnogrāfisko cimdu adīšanas tradīciju un prasmju saglabāšanu, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un Talsu novada pašvaldību kopš 2022. gada februāra ir aizsācies darbs pie cimdu izstādes plānošanas. Plaši un daudzpusīgi parādīt latviešu etnogrāfiskos cimdus un to īpašo vietu kultūrvēsturiskajā mantojumā, tas ir uzdevums, ko SENĀ KLĒTS veic jau vairāk kā trīsdesmit gadus.

     Facebook lapā “Knitting: LATVIAN MITTENS AND TRADITIONAL PATTERNS” regulāri tiek ievietota ar cimdiem saistīta informācija, stāstīts par cimdu adīšanas tradīcijām -https://www.facebook.com/latvianmittens/videos/1040267879349416/